Rūpēties par dzīvniekiem ir ļoti labs darbs. Mūs jau no mazotnes māca palīdzēt mūsu mazākajiem brāļiem: pabarot, ārstēt utt. Tādēļ viens vīrietis sāka barot zosu ģimeni.
Viņš katru dienu nes barību saviem sārnotajiem draugiem – vienā un tajā pašā vietā, vienā un tajā pašā laikā.
Taču kādu reizi viņš nokavēja. Putni pamanīja, ka viņu barotājs neatrodas ierastajā vietā un bļaudami metās viņu meklēt. Ar visu baru viņi jau bija devušies pāri ceļam un grasījās doties vēl tālāk, kad pēkšņi ieradās viņu varonis.
Zosu priekam nebija ne gala, ne malas! Saceldami spārnus, viņi ielenca savu barotāju.
Viņi ar visu baru atgriezās savā vietā un sāka savu ilgi gaidīto mielastu.